Pagajušā gada sākumā, kad vārds „krīze” vēl nebija kļuvis par visbiežāk pieminēto Latvijas iedzīvotāju ikdienas sarunās, mēs jau esam tikušies ar Grand Credit uzņēmuma valdes locekli Maksimu Mališko. Tā laika intervijas virsraksts bija „Kredīts bez stresa”. Šodien esam spiesti atzīt, ka pirmais nosaukums skanēja daudz labāk, nekā šodienas „Stress bez kredīta”. Tomēr, kopš tā laika daudz ir mainījies nekustāmā īpašuma tirgū un organizācijās, kuras izsniedz kredītus.
- Vēl nesen, patēriņa uzplaukuma laikos, zaļie laiki bija ne tikai bankām, bet arī, tā saucamajām, otrējās kreditēšanas tirgus iestādēm. Bankām pašlaik iet grūti. Kā šādos apstākļos veicas Grand Credit? Vai kredītiestādēm ir vieta Latvijas tirgū un iespēja izdzīvot un darboties tālāk?
- Bankām ir savi riski, mums – savi. Bankas strādā mehāniski, izlaižot vienveidīgus kredītlīgumus. Mēs pazīstam savus klientus personīgi, cenšamies tuvāk iepazīties ar viņa darba un dzīves apstākļiem. Iespējams, tieši tāpēc mums izdevies izvairīties no saistību neizpildījuma gadījumu plūsmas. Tādu klientu, kas ir pārtraukuši saistību izpildi, mums gandrīz nav. Tiesa, ir kavējumi. Tomēr mūsu klienti, pārsvarā, ir cilvēki ar augstu atbildību un cenšas veikt maksājumus disciplinēti. Mēs arī nākam pretī – ja tas ir nepieciešams, pārskatam maksājumu grafikus. Nosacīti runājot, bankām ir pret aizņēmēju izvirzīto prasību skala un nosacījums ir vienkāršs – klients iekļaujas vai neiekļaujas prasību kopā. Tomēr dzīve bieži ir daudz sarežģītāka, nekā prasību skala. Turpinot salīdzinājumu ar bankām – mēs nenodarbojamies ar depozītu piesaistīšanu un, līdz ar to, mums nav jābaidās no masveidīgas depozītu noplūdes.
- Vai jaunu klientu skaits ir samazinājies?
- Gluži otrādi, potenciālo klientu skaits ir palielinājies. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka bankas ir sarežģījušas savus noteikumus. Kaut gan, proporcionāli jaunu pieteikumu skaitam, mums nācies palielināt arī atteikumu skaitu. Piemēram, aizvien biežāk nāk cilvēki, kas vēlas veikt kārtējo pārkreditēšanu. Tādiem cilvēkiem ir paņemti vairāki patēriņa kredīti, kurus viņš nav spējīgs atmaksāt. Uzreiz rodas aizdomas – pārkreditēšana nav bezmaksas pakalpojums, sniedzot to, mēs tikai pagarināsim aizņēmēja finansiālo agoniju. Menedžera uzdevums ir tikt skaidrībā ar katra klienta īpašībām un piedāvāt vislabāko kredīta risinājumu, kas ir izveidots vienam konkrētam klientam un viņa pašreizējai situācijai. Ja kredīta saistības ir pārmērīgi lielas, esam spiesti atteikt aizdevuma izsniegšanā.
- Kāda ir izeja no aprakstītas situācijas?
- Norēķināties ar kreditoriem, neizmantojot jaunus aizdevumus. Iespējams, vajadzēs pārdot to veļas mazgājamu mašīnu vai platekrāna televizoru, kaut par puscenu, lai apmaksātu vismaz daļu no parādiem. Un sākt dzīvot atbilstoši pieejamiem līdzekļiem. Mēs cenšamies izskaidrot cilvēkiem, ka, ņemot patēriņu kredītu bankā, nauda ir pieejama uz īsāku laiku ar lieliem procentiem, taču mēs izsniedzam naudu ar zemākiem procentiem, bet uz ilgāku laiku. Tas nozīme, ka līdz tam brīdim, kamēr klients atmaksās mums aizņēmumu, viņa mazgājama mašīna jau sen būs beigusi savu dzīvi, tiks pārstrādāta un kalpos jau citam cilvēkam. Mēs neesam ieinteresēti izsniegt kredītus tiem, kuri nebūs spējīgi tos atmaksāt. Ir arī tādi cilvēki, kas visiem spēkiem cenšas pierādīt savu maksātspēju, bet problēmu rašanas gadījumā pie visa vaino kreditoru. Grand Credit uzskata, ka ir svarīgi, lai izsniegtais aizdevums nekļūtu par apgrūtinājumu klientam.
- Vai es pareizi saprotu, ka pie jums vēršas arī mazu uzņēmumu īpašnieki. It īpaši, ņemot vērā to, ka bankās viņi nekad nav bijuši īpaši gaidīti – nemaksāšanas krīze, apgrozāmo līdzekļu trūkums. Protams, nekustāmā īpašuma ķīla varēja kļūt par risinājumu.
- Jā, pēdējā laikā arī tādu klientu skaits ir palielinājies. Arī šajā gadījumā mūs interesē ne tikai ieķīlājamie līdzekļi. Mēs cenšamies noskaidrot, kādām vajadzībām ir nepieciešama nauda, kāda būs atdeve, cik ilgā laikā klients plāno atmaksāt aizdevumu. Bankas orientējas uz lielāku biznesa projektu kreditēšanu un nekustamā īpašuma sektora situācijai izmainoties, nozīmīgi samazināja uzņēmumu kreditēšanas apjomus.
- Vai tiešām nekustamā īpašuma tirgū valda miers un klusums, vai tomēr kaut kas joprojām notiek?
- Darījumi pārsvarā notiek tikai tad, ja pārdevējs ir gatavs pārdot ātri un tādēļ nozīmīgi samazina cenu. Mēs sekojam Zemes grāmatas statistikas izmaiņām un novērojam, ka visātrāk tiek pārdoti dzīvokļi ar cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Kaut gan arī tirgus cenas jēdziens pašlaik neeksistē, viss ir pietiekoši neskaidrs.
- Vai ir izveidojusies jaunā nogaidītāju daļa?
- Jā. Agrāk gaidīja cenu paaugstināšanu, tagad – kritumu līdz zemākajam punktam. Pozitīvi ir tas, ka pircēji no Krievijas pamazām atgūst interesi par mūsu nekustamajiem īpašumiem, tie, kuri ir sapratuši, ka cenas ir pietiekoši zemas, lai varētu investēt Jūrmalas un Vecrīgas objektos.
- Klīst baumas, ka vērtētāji nepamatoti samazina dzīvokļu vērtības.
- Šodien neviens nestrādās ar vērtētāju, kurš dzīvo rožainās cerībās. Nopietni vērtētāji tā neuzvedas.
- Ir skaidrs, ka pirmās iemaksas atcelšana nav ienesusi dzīvības strūklu tirgū.
- Jā, bankas pieprasa pirmo iemaksu, kura pārsniedz iepriekšējos 10%.
- Kā rīkojaties jūs?
- Mēs nekad neesam izsnieguši vairāk par 70% no objekta vērtības. Klientam tā arī ir labāk – vieglāk atmaksāt aizdevumu. Bankas pakāpeniski paaugstina likmes un arī mēs ejam tajā virzienā. Mūsu gadījumā tas notiek individuāli. Jo uzticamāks, pēc mūsu viedokļa ir klients, jo zemāka ir procentu likme. Mums arī ir priekšrocība salīdzinājumā ar bankām – mūsu fiksēta procentu likme attiecas uz visu kreditēšanas periodu, nevis uz trim-pieciem gadiem, kā tas notiek bankās.
- Kas notiek jauno projektu tirgū?
- Mazāk paliek to pircēju, kuri ir rezervējuši dzīvokli, samaksājuši pirmo iemaksu un tagad ir gatavi izpirkt dzīvokli pilnībā. Cenu kritums pilnībā “apēda” avansus, ja citi nosacījumi netika minēti līgumā. Šajā gadījumā viss ir atkarīgs no tā, vai pastāv iespēja vienoties ar attīstītāju par cenas samazināšanu. Tirgū ir tādi attīstītāji, kuri neveic ikmēneša izmaksas bankai un tie var gaidīt. Ja klientam nav iespējas atrast finansējumu pirkumam, avanss ir zaudēts. Sākotnēji bija mēģinājumi attīstīt rezervāciju pārdošanas tirgu, bet tie ātri norima – kāda jēga pirkt rezervāciju, ja var vienoties par interesantāku piedāvājumu tieši ar attīstītāju?
Runājot par otrējo tirgu, ir vērojama skaidras naudas darījumu skaita palielināšanas tendence. Tas nozīme, ka cilvēki izmanto nevis banku finansēšanas avotus, bet kādus citus. Tādos apstākļos nebanku kreditēšana bieži paliek neaizvietojama. Daļa no mūsu klientiem aizņemas naudu remontam. Daži izīrē dzīvokļus, daži vēlas tos pārdot un abos gadījumos ir nepieciešams remonts – klients ir kļuvis prasīgāks. Starp citu, remonts pašlaik ir daudz izdevīgāks, nekā būvniecības jomas uzplaukuma laikos, ir pazeminājušas gan būvmateriālu, gan darbaspēka izmaksas. Pie mums nāk arī tie īpašnieki, kuri nav gatavi pārdot savus īpašumus pārāk zemas cenas dēļ, bet izjust nepieciešamību pēc brīviem līdzekļiem. Tie ir arī denacionalizētu mājokļu iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši pabalstu no pašvaldībām, bet meklē papildus finansējumu sava mājokļa iegādei.
- Kad varētu sākties ekonomikas atveseļošanas process pēc Jūsu viedokļa?
- Es nevēlētos veikt prognozes, tomēr, man liekas, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka tas notiks tad, kad bankas beidzot aprēķinās savus zaudējumus un virzīs resursus nevis uz uzkrājumu palielināšanu, bet uz biznesa finansēšanu. Jo ekonomikas finansējums no banku puses ir nepieciešams kā degviela, lai iedegtos jauna liesma.
Publicēts avīzē "Деловой Час"