Nav taisnība tiem, kuri saka, ka mūsdienu pasaulē un Latvijā, katrs ir aizņemts tikai ar sevi. Drīzāk šādi vārdi – ir centieni attaisnot pašu dvēseles vājumu-nespējību. Mēs, ar pārliecību, varam droši apgalvot: ir cilvēki, ar plašām sirdīm, kuru izmēri neļauj ap robežoties ar maigu un satraukuma pilnu mīlestību pret pašu sevi. Ar šādiem cilvēkiem mēs iepazināmies 8.septembrī Jelgavas krīzes centrā “Svētelis”. Turklāt, bija arī iemesls, par to lasiet tālāk.
Kādreiz centrs bija izglītojošs, taču pašlaik nav viegli laiki, tādēļ no janvāra kļuva par krīzes centru. Uz šejieni es atnācu 1998.gadā. Kad mēs sākām, šeit, praktiski, bija “bomžatņiks”, - stāsta mākslas terapeits un viens no centra vadītājiem Ingrīda Lisovska. Bet, pateicoties viņai un daudziem atsaucīgiem cilvēkiem, ēku saveda kārtībā.
Uz šo dienu, centrā darbojas labdarības virtuve. Baro visus, kuri ienāk. Piemēram, “Svētelī” katru dienu, pēc skolas nodarbībām, nāk paēst 40-50 skolnieku. Pie tam, ne tikai no nelabvēlīgām ģimenēm. “Gadās, ka arī studenti ienāk,” - smaida Ingrīda.
Kā arī, turpinot iesākto kādreiz izglītojošo tēmu, centrā bērni mācās zīmēt, apgūst darbu ar tekstil-materiāliem, nodarbojas ar floristiku, glezno vai vienkārši nāk paspēlēties vai palīdzēt saimniecībā – mājas darbus. “Pašam mazākajam mūsu viesim ir tikai trīs mēneši. Kamēr grāmatvede risina ar darbiem saistītus jautājumus, mēs visi viņu draudzīgi auklējam, bet mūsu zēni viņam šūpuļdziesmas vietā lasa repu,” - smejas Ingrīda. Plus pie visa, mākslas terapeits šeit nodarbojas arī ar invalīdiem. “Viņiem ir ļoti svarīgi, justies nepieciešamiem” - skaidro Ingrīda.
Viss iekārtojums - mēbeles telpās, kā saka, no visas pasaules, bet apkārt valda tīrība un kārtība. Plašā virtuve piepildīta ar marinētu baraviku un kompotu burkām. Obligātais – nepieciešamais atribūts, vietās kur garšīgi smaržo, – kaķēns ar iesauku - “Krabis”.
Ar produktiem centram palīdz vietējie zemnieki, viens no lielākajiem tirgus tīkliem un paši vienkāršākie cilvēki, kuriem nav vienaldzīgs darbs, kurš norisinās krīzes centrā. Bet jau šajā gadā savākta pirmā pašu kartupeļu un kāpostu raža. Pārgājušajā gadā Jelgavas Dome izsniedza 3000 latus. Pēc Ingrīdas vārdiem, naudu izdevās “izvilkt” uz visām 365 dienām.
Par laimi, krīzes centram “Svētelis” tiek arī uzņēmēju uzmanība. “Mēs palīdzam centram jau četrus vai piecus gadus. Piemēram, visu virtuves aprīkojumu iegādājāmies mēs. Kā arī katru gadu krīzes centram pērkam cukuru, gaļu, sviestu. Nododam arī audumu vai dziju, jo šeit nodarbojas ar tekstilizstrādājumiem,"- paskaidroja priekšsēdētāja “Rietumu banka labdarības fonds” Inga Šina.
Arī šo reiz uz krīzes centru “Svētelis” viesi atbrauca ne ar tukšām rokām. Kompānijas “Grand Credit”, ar fonda atbalstu 8.septembrī, sniedza centram ļoti nepieciešamu un noderīgu dāvanu – lielo saldēšanas kameru.
Teksts: Oļegs Kožins.