Cienījamie klienti! Ievērojot Ministru Kabineta noteiktos ierobežojumus, Grand Credit birojs turpina strādāt darba dienās no pulksten 9-18. Rūpējoties par Jūsu drošību, iesakām iepriekš norunāt tikšanās laiku pa tālruni: +371 67 370 688

Ārpusbanku hipotekārā kreditēšana

Ārpusbanku hipotekārā kreditēšana

Hipotēkas aizdevumu skaits, ko privātpersonām izsniedz privātās kompānijas, palielinās. Turklāt ir vērojams, ka ir mainījusies klientu kvalitāte. Iepriekš cilvēki ņēma aizdevumu, lai “pašikotu”, tagad viņi ar vēsu prātu izvērtē savas finanšu iespējas un perfekti izprot katra sava soļa motivāciju.

Pozitīvais noskaņojums sabiedrībā pieaug. To apstiprina arī fizisko personu kreditēšanas statistika. Divi šobrīd aktīvāko kreditēšanas tirgus spēlētāju – Nordea bankas un DnB Nord Bankas – paziņojumi liecina, ka šo banku izsniegto kredītu nekustamā īpašuma iegādei vai remontam skaits mēnesī tuvojas simtam. Tajā pat laikā par labiem darba rezultātiem var pastāstīt arī citi kreditēšanas tirgus dalībnieki – privātie uzņēmumi, kas finansē privātpersonas, kuras iegādājas nekustamos īpašumus. Divdesmit-trīsdesmit hipotēkas aizdevumu līgumi mēnesī – tāds ir mūsu segmenta lielāko spēlētāju vidējais rezultāts. Kompānija “Grand Credit” pēdējā laikā ik mēnesi noslēdz 40-50 kredītlīgumus, un tas par 40% pārsniedz ziemas perioda rādītājus. Priecē tas, ka klientu kvalitāte kļuvusi būtiski labāka.

Ja pirms krīzes pēc aizņēmumiem nāca cilvēki, kas tos ņēma kā mēdz teikt, skaistai dzīvei, tad, sākoties IKP lejupslīdei, vidējais statistiskais klients domāja tikai par to, kā atrisināt grūto finanšu situāciju, kurā viņš nonācis. Šodienas aizņēmējs naudu ņem, lai uzlabotu mājokļa apstākļus. Viņš nelidinās mākoņos, bet saprātīgi novērtē savas finanšu iespējas. Pirkt nekustamos īpašumus šodien ir izdevīgi – ir redzama pozitīva cenu dinamika. Reālos darījumos figurējošās Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas ir 550-580 eiro/m2. Nākotnē tās, manuprāt, varētu pakāpties līdz 700 eiro/m2. Cik ātri tas notiks? Nezinu! Ceru, ka process būs pakāpenisks un ne pārāk straujš, jo pirkšanas pārdošanas darījumi labāk tiek noslēgti tieši augošā tirgū.

Ja mēs mēģinātu uzzīmēt “Grand Credit” vidējā statistiskā klienta portretu, tas būtu neliela uzņēmuma, kurā strādā divi trīs cilvēki, īpašnieks. Šādos uzņēmumos ir sarežģīti maksāt lielas algas. Uzņēmumu īpašnieki pilnīgi likumīgi dod priekšroku uzturēt savu maksātspēju, izmaksājot sev dividendes un tādējādi būtiski ietaupot uz nodokļu rēķina. Taču tas viņiem atņem iespēju saņemt hipotēkas kredītu komercbankās, kas prasa iesniegt uzziņas par oficiālajiem ienākumiem. Jāņem vērā arī tas, ka bankas gadījumā kredīta maksājums nevar pārsniegt 30% no oficiālo mēneša ienākumu summas. Ne visi var ievērot tik striktus noteikumus. Savukārt, privātās kreditēšanas kompānijas ņem vērā ne tikai oficiālos ienākumus. Mēs runājam ar cilvēkiem personīgi un novērtējam viņu faktisko maksātspēju.

Maksimālais termiņš, uz kuru izsniedzam kredītus, ir 15 gadi, taču vidējais termiņš, uz kuru cilvēki ņem kredītus ir 12 gadi. Visizplatītākais kredīta apmērs ir 40 līdz 50 tūkstoši eiro. Sēriju mājokļu gadījumā mēs kreditējam 60-70% no objekta novērtējuma vērtības, jaunbūvēs – mazliet vairāk.

Esmu pārliecināts, ka “Grand Credit” un mūsu kolēģu – konkurentu darbība labvēlīgi ietekmēs visa Latvijas nekustamo īpašumu tirgus funkcionēšanu. Kaut arī komercbanku finansējumi ir pieejami ierobežoti, cilvēkiem rodas iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus. Likmes pie mums, protams, ir augstākas nekā bankās, taču tās ir nemainīgas uz visu aizdevuma termiņu.

Īpaši uzsvēršu to, ka, lai gan mēs nepieprasām VID izsniegtās uzziņas, kredītus ar vieglu roku tomēr neizdāļājam. Sabiedrībā nez kāpēc ir izplatīts viedoklis, ka privātās kreditēšanas kompānijas labprāt pieņem klientus, kuriem ir radušās problēmas ar iepriekš bankās paņemtajiem aizņēmumiem. Nezinu, kā citi kolēģi, bet “Grand Credit” to nepraktizē. Pārāk liels ir risks. Kam mums cilvēks, kas nav spējīgs tikt galā ar savām iepriekšējām saistībām?! Vispār pārkreditēšanās uz citu finanšu iestādi ved strupceļā. Kad pie mums ierodas skandināvu banku klienti, kuriem ir bijusi 3% likme + Eiribor un kuru objekts ir pirkts par augstu cenu, un lūdz pārkreditēt, mēs atsakām. Atsakām un paskaidrojam, kāpēc. Pie mums gan likme ir augstāka, gan arī būtiski samazināsies ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtība. Arī pati pārkreditēšanās procedūra ir saistīta ar papildu izdevumiem, un cilvēks galu galā atkal var sākt izjust finanšu problēmas, no kurām bija centies aizbēgt.

Rodoties problēmām ar kredītu atdošanu, vienmēr labāk vienoties ar iestādi, kas kredītu ir izsniegusi. Tām visām ir savas problemātisko aizņēmēju palīdzības programmas. Ja situācija ir pavisam bezcerīga, tad ir jāpiekrīt objekta brīvprātīgai pārdošanai. Tas ir labāk, nekā nonākt līdz izsolei. Es vēlētos izkliedēt vēl vienu absurdu mītu par to, ka kreditoriem ir izdevīgi kārtot jautājumu ar problemātiskiem klientiem tā, lai klientu nekustamie īpašumi tiktu pārdoti izsolē. Situācijā, kad nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis dibenu, kreditoriem daudz izdevīgāk ir nezaudēt klientu un restrukturizēt parādu! Jebkura izsole nozīmē klienta saistību nepildīšanu, un tas vienmēr sev līdzi nes cilvēcisku traģēdiju un risku sabojāt imidžu.

 

Raksta autors: Romāns Golubevs.
Žurnals "Kvadrātmetrs". Septembris 2010. №09(170).

Uz augšu