Finanšu kompānija Grand Credit, kas specializējas ārpusbanku kreditēšanā, pēdējā pusotra gada laikā ir izsniegusi kredītus attīstītāju projektu īstenošanai (to kopējā platība ir 11 600 m2). Kompānijas valdes priekšsēdētājs Maksims Mališko ir pārliecināts par šo projektu nepieciešamību: Rīgā ir izveidojies jaunu ekonomiskās klases mājokļu deficīts.
Lai gan krīze ir beigusies, Latvijas lielās bankas joprojām nelabprāt finansē jaunus attīstītāju projektus. Tam ir objektīvi iemesli: ir daudzi tūkstoši nekustamo īpašumu, ko bankas un to radniecīgās struktūras ir uzkrājušas, atsavinot mājokļus hipotēku parādniekiem. Jauno dzīvokļu īpatsvars šajos portfeļos ir visai iespaidīgs. Ņemot vērā pašreizējos pārdošanas tempus, tos piedāvās pārdošanai vēl ne vienu vien gadu. Šādā situācijā bankas neredz īpašu jēgu piešķirt līdzekļus jaunu daudzdzīvokļu projektu īstenošanai, kas tikai pastiprinās konkurenci un apgrūtinās to īpašumā esošā portfeļa pārdošanu. Tajā pašā laikā to potenciālo attīstītāju, kas vēlas īstenot Rīgā savu projektu, pieprasījums pēc kredītiem pieaug. Šajā situācijā daudziem no viņiem atliek cerēt tikai uz ārpusbanku finansēšanas jomu. Viena no šāda veida līderēm ir finanšu kompānija Grand Credit.
«Mūsu 2011. gada otrajā pusgadā pieņemtais lēmums par savas attīstītāju projektu finansēšanas programmas gatavošanu daudzos radīja neizpratni,» atzīst Grand Credit valdes priekšsēdētājs Maksims Mališko. «Tomēr laiks parādīja, ka bijām izvēlējušies pareizo ceļu un jauno projektu tirgus perspektīvas bijām novērtējuši savlaikus. Tajā gan nebija vērojama strauja izaugsme, taču bija skaidri saskatāmi pozitīvi signāli. Mūsu finansējuma piedāvājums atrada savus klientus. Nepilna pusotra gada laikā to jau ir izmantojuši jauno projektu (kopumā 11 600 m2 platībā) īpašnieki. Daži no šiem projektiem jau ir uzcelti un sekmīgi pārdoti.»
Runa, protams, nav par vērienīgiem kompleksiem, kas tiek būvēti vairākās kārtās un kuros ir simtiem dzīvokļu. Grand Credit attīstītāju, kas nodomājuši pretendēt uz kredīta piešķiršanu daudzdzīvokļu mājas būvniecībai, galvenos atlases kritērijus formulē šādi: tiek finansēti projekti, kam ir saprotamas un saprātīgas tāmes un precīzi pārdošanas punkti, turklāt mājokļiem jābūt ar pilnu apdari un optimālu platību.
«Izskatot attīstītāju iesniegumus par kredītu piešķiršanu, orientējamies uz pircēju pieprasījumu. To attīstītāju, kuriem esam piešķīruši finansējumu, darba pieredze ir parādījusi, ka vislabāk tiek pārdoti ekonomiskās klases mājokļi,» paskaidro žurnāla un portāla varianti.lv korespondenta sarunas partneris. Beidzoties krīzei, Latvijas iedzīvotāju vidusslāņa pārstāvji krietni rūpīgāk apsver aizņēmumu ņemšanu. Lielākā daļa cilvēku ir beigusi fantazēt par dzīvokļiem ar 120—200 kvadrātmetru lielu platību. Vidusslāņa pārstāvji rūpīgi apsver apkures izdevumus, kam vēl tikai pirms sešiem gadiem neviens pat nepievērsa uzmanību. Un, jāsaka, mūsu iedzīvotāji nav nekādi bagātnieki. Redzam, ka tie, kuri domā par jauna mājokļa iegādi, ir gatavi ņemt kredītu, ja nekustamā īpašuma kopējā vērtība ir 35—50 tūkstoši eiro. Tas ir segments, kura praktiski nebija pirmskrīzes periodā.» Pieprasījumu pēc tā veido ne tikai Latvijas iedzīvotāji. Pircēju vidū ir visai daudz mūsu valsts iedzīvotāju, kas bija spiesti doties peļņā uz ārzemēm. Cilvēki pērk jaunus dzīvokļus, cerot pēc kāda laika atgriezties mājās, bet pagaidām nopirkto nekustamo īpašumu izīrē, lai segtu daļu hipotēkas kredīta.
Projektos, kuriem līdzfinansējumu nodrošināja Grand Credit, dzīvokļi tika piedāvāti par 700—850 eiro/m2. Pašlaik tirgus nedaudz ir audzis, un tādēļ vidējās cenas latiņa ir pacēlusies līdz 900 eiro/m2. Tā tas, piemēram, ir noticis renovētajā un pilnībā pārplānotajā piecstāvu daudzdzīvokļu mājā Mežaparkā, Ezermalas ielā. Klientiem nav būtiska kvadrātmetra cena. Viņi vērtē pirkuma kopējo cenu, kas vai nu iekļaujas, vai arī neiekļaujas viņu budžetā. «Lai projekts būtu sekmīgs, arī attīstītājam šie skaitļi ir jāņem vērā,» saka Maksims Mališko. Viņš uzskata, ka Rīgā joprojām trūkst jaunu ekonomiskās klases mājokļu. Tie, kas ir bankām, ir gan lielāki, gan dārgāki.
Iekšējā statistika liecina, ka Grand Credit klientu ņemto aizdevumu vidējais apmērs 2012. gada beigās jau tuvojās 36 000 eiro (salīdzinājumam: 2011. gadā tas mazliet pārsniedza 20 000 eiro). Tas lielā mērā ir saistīts ar intereses palielināšanos par jauna mājokļa iegādi. Galvenais finansēšanas apmērs ir saistīts ar sērijveida mājokļiem. Kopumā svarīgs ir cits apstāklis — Latvijas ekonomika pakāpeniski iziet no krīzes». To apstiprina fakts, ka pašreiz cilvēki galvenokārt ņem kredītu pirkšanai (salīdzinājumam: 2010.—2011. gadā cilvēki aizņēmumus vairāk ņēma pret ķīlu, un nauda tika izmantota finanšu problēmu risināšanai). Palielinājies ir arī kredītu pieprasījumu skaits.
Ārpusbanku kreditēšanas iestāžu hipotekāro kredītu procentu likmes, protams, ir lielākas nekā klasiskajām bankām, tomēr klientus tas neatbaida. «Katram ir savi plusi,» ir pārliecināts Grand Credit vadītājs. «Pirmkārt, mēs savas likmes fiksējam ilgtermiņā, un tas ļauj cilvēkiem saprast sava maksājuma apmēru gan pēc gada, gan diviem. Viņiem nav visu laiku jāpārdzīvo par euribor vai rigibor likmju svārstībām. Otrkārt, mēs dzīvojam nākotnei un nevis pagātnē. Krīzes laikā daudzi cilvēki paņēmuši kredītu, apdedzinājās, jo nevarēja par tiem norēķināties. Tā bija visas valsts ekonomikas nelaime. Bankas joprojām nelabprāt izsniedz kredītus. Savukārt mēs redzam, ka pēdējā laikā finanšu situācija ir mainījusies, ka cilvēkiem parādās pastāvīgi un labi ienākumi, un līdz ar to paveras perspektīvas darbā. Iedzīvotāji aizvien vairāk domā par rītdienas perspektīvām. Labiekārtots mājoklis ir labklājības indikators.»
Raksta autors: Romans Golubevs.
Žurnals "Kvadrātmetrs". Februāris 2013.