Linarda sapnis par datora piepildījās!
SIA “Grand Credit”, Rietumu Bankas Labdarības Fonds un laikraksts "Суббота" turpina kopīgo labdarības akciju. Šajā reizē mēs padarījām mazliet laimīgāku mazo Linardu – kopienas paliatīvo bērnu aprūpi pacientu.
Ar 7 gadus veco Linardu un viņa mammu Daci Juškeviču mēs tikāmies sabiedrībā paliatīvās aprūpes bērnu slimnīcā. Pirmkārt, un, galvenokārt, sniedzam dāvanas, par kurām Linards sapņoja - portatīvais dators, un papildus - spēļu konsole. Dāvanu iesaiņojumi izzūd sekundes simtdaļā, bet kamēr Linards ar laimīgā acīm rīkojas ar tehniku, kura nonākusi viņa īpašumā, viņa mamma stāsta mums Linarda skumjo stāstu.
Runāt par dēla slimību bez asarām acīs Dace Juškeviča nevar. Runājot ar Linarda mammu, burtiski jūti tās sāpes un to milzīgo nogurumu, kurš ir sakrājies, kamēr viņas dēls slimo. Linards saslima pirms diviem gadiem. Līdz tam viņš bija pilnīgi vesels, nerātns zēns un ne minūti nesēdēja uz vietas klusēdams.
-Pēkšņi viņam sāka parādīties zilumi pa visu ķermeni. No sākuma mani tas nemaz neizbrīnīja, jo ar viņa aktivitāti tas bija saprotams, taču drīz vien sāka uztraukt. Mēs devāmies uz slimnīcu Bauskā un mūs jau nākamajā dienā nosūtīja uz Rīgu, uz aizdomu pamata par briesmīgu diagnozi - atceras Dace.
Diagnoze tika apstiprināta. Izklausījās kā zibens no skaidrām debesīm un “apgrieza ar kājā gaisā” parastās ģimenes, no Bauskas, dzīvi. Linardam konstatēja asins slimību - anēmiju. Vienkārši runājot – zēna kaula smadzenes pārstāja ražot asins komponentus – trombocītus, eritrocītus un leikocītus.
Taču Linardam ir CERĪBA. Neskatoties uz to, ka slimība progresē, un ne kādas zāles viņam nepalīdz, viņu var glābt. To paveikt grasās kāda klīnika Vācijā, kur Linardu gaida, lai veiktu kaulu smadzeņu šūnu transplantāciju. Operāciju apmaksā valsts. Tomēr, Linardam nāksies pavadīt Vācijā ārstu uzraudzībā vairākus mēnešus, un par to vajadzēs maksāt vecākiem.
Kad augustā Linardam kļuva sliktāk, Dace aizgāja no darba, lai visu savu laiku veltītu viņam. Ģimenē strādā tikai tēvs, kurš sakarā ar dēla slimību aizbrauca strādāt uz Baltkrieviju.
Kamēr Linards ir ar mammu slimnīcā, divi vecākie brāļi – 12 un 15 gadīgi pusaudži – paši rūpējas viens par otru. Tieši saziņai ar viņiem, un vēl ar vairākiem draugiem, Linards sapņoja par datoru.
Nav zināms, cik ilgu laiku Linardam nāksies pavadīt slimnīcā Vācijā. Es zinu, tādos gadījumos, bērni kļūst izolēti no sabiedrības, tiek zaudēta saikne ar pasauli. Nemaz nerunājot par to, ka zvani ģimenei un draugiem, kuru atbalsts šajā laikā ir tik svarīgi, izrādās “nav pa kabatai” - nav pieejams. Tāpēc dators ar Skype glabj - saka Aina Briede, kopienas paliatīvo bērnu aprūpes vadītāja.